Arhitektu Inženieru Grupa



 
    | Sākums | Par uzņēmumu | Mājas | Lauksaimniecības un rūpniecības būves | Sabiedriskās būves | Koka kopnes | Tehnoloģijas | Tehnikas pakalpojumi | Mūsu darbi | Kontakti |
AIG konstrukcijas - +371 67942100
» Mājas » Tehniskie risinājumi » Materiāli sapņu mājai

 

Koka konstrukcijas

 

Koka ēku būvniecība Latvijā ir ar senu attīstības vēsturi, par to liecina arī vēsturiskā apbūve. Koks joprojām ir pieprasīts būvmateriāls un, attīstoties modernām tehnoloģijām, tā izmantošanas iespējas ir kļuvušas vēl plašākas un racionālākas. Dažādās apstrādes iespējas ir ļāvušas koksni padarīt ugunsdrošāku, mitrumizturīgāku. Tas ir ekoloģisks, elpojošs, ekonomisks, viegli apstrādājams un psiholoģiski patīkams materiāls. Īsāk sakot – kvalitatīvi uzbūvēta koka māja kalpos 100 un vairāk gadu – sienas vēdināsies un būs pasargātas no mitruma, konstrukcijas nebojāies un netrupēs. Savukārt kopējās izmaksas būs krietni lētākas nekā izvēloties, piemēram, vieglbetona bloku konstrukcijas. Vidēji koka mājas celtniecība izmaksās apmēram 20 % (pēc SIA AIG datiem) lētāk nekā tāda pat apjoma mūrēts nams. Ne mazāk svarīga priekšrocība ir fakts, kas koka ēku celtniecība pieder tā sauktajam sausās būves principam – tās var būvēt jebkuros laika apstākļos, nepārtraucot darbus.

Tomēr atšķirībā no mūra mājas, koka ēkas ir jāsiltina daudz rūpīgāk, jo koka konstrukcijas siltuminerce ir daudz mazāka – tā nedaudz ātrāk atdziest, taču spēs arī ātri uzsilt. Veidojot siltinājumu, jāatceras par ventilācijas sistēmu (tikai gadījumos ja konstrukcija satur tvaika izolāciju) , kas koka ēkām jāveido īpaši rūpīgi, lai nodrošinātu normālu gaisa apmaiņu. Koks nav tik labs materiāls skaņas izolācijai, tas skaņu vada, bet spēj to arī pietiekami slāpēt. Skaņas izolācijai tiek lietoti dažādi papilu materiāli – minerālvates izolācija, ģipškartona apšuvums u.c.

Koka māju būvniecībai Latvijā izmanto egles vai priedes koksni, kuru īpašības ir vislabāk piemērotas ēku celtniecībai. Šobrīd pastāv trīs koka māju konstrukciju tipi – koka karkasa konstrukcija, koka karkasa paneļu konstrukcija un klasiskā guļbūve.

Koka karkasa konstrukcijas mājas dēvē par „amerikāņu” mājām, jo šis būvniecības veids Eiropā aizgūts no Ziemeļamerikas. Vienkāršoti raksturojot – mājas nesošās konstrukcijas funkcijas veic koka karkass, ko sava nelielā svara dēļ var balstīt uz vieglākas pamatu konstrukcijas. Sienas aizpilda ar siltumizolācijas materiāliem un „apšuj” gan no ārpuses, gan iekšpuses. Tieši uz ēkas pamatiem iespējams iegūt zināmu ekonomiju, jo koka ēkai vajadzīgs par aptuveni 25% mazāk apjomīgi pamati kā mūra celtnei. Ja mājai ielieti monolītā betona pamati (ko arī koka mājām izmanto visbiežāk), tajos iestrādā speciālas enkurskrūves, uz kurām visā pamatu perimetrā stiprināsies koka vainags. Pie koka vainaga tiek stiprināti vertikālie koka statņi – vidēji ar soli 45 – 60 cm. Tradicionāli telpu starp statņiem pilda ar siltumizolācijas materiālu, pašus koka statņus apšuj ar saplāksni, vai citiem līdzīgiem materiāliem, bet no iekšpuses tiek likta tvaika izolācija (barjera) un ģipškartona apšuvums. Tvaika barjera, būvējot šādu māju, ir obligāta, ja siltināšanai tiek lietota minerālvate vai stikla vate, lai mitrums no iekšpuses neiekļūtu sienās un neveidotos kondensāts, bet siena no ārpuses vēdinātos. No ārpuses ēku visbiežāk apšuj ar dažāda veida kokšķiedras plāksnēm, ko tālāk apdarina ar kādu no apdares veidiem – koka vai plastikas dēļiem, apmetumu, dekoratīviem ķieģeļiem vai tml.  Šajā ziņā tiek panākta zināma telpas ekonomija, jo koka karkasa ēkai ārsienas biezums kopā ar siltinājumu un apdari sasniedz ap 20 cm biezumu, bet siltināta vieglbetona materiālu siena ir ap 40 cm bieza.

Koka paneļu konstrukcija zināmā mērā ir uzskatāma par koka karkasa ēku turpmāku attīstības posmu, jo to sastāvdaļas tāpat ir koks, kokšķiedru plāksnes un minerālvate tikai nedaudz citā izpildījumā. Ēkas pamatkonstrukcija ir paneļi, ko veido koka karkass, kas no abām pusēm apšūts ar norobežojošām plāksnēm un pildīts ar siltumizolācijas materiālu. Māju sienu paneļus ar jau iestrādātiem gataviem logiem un durvīm, un visas nesošās konstrukcijas izgatavo rūpnieciski un objektā tikai samontē uz gataviem pamatiem. Ēkas montāža būvlaukumā aizņem tikai dažas dienas, vēl atliek veikt iekšējo (balto) un ārējo apdari, un aptuveni divu mēnešu laikā māja ir gatava dzīvošanai.

Koka karkasa māju paneļus izgatavo no brusām, iekšpusi piepildot ar siltumizolācijas materiāliem, bet ārpusi visbiežāk nosedzot ar kokšķiedras plātnēm. Vienlaikus panelī tiek iestrādāta arī speciāla tvaika izolācijas plēve, ja siltināšanai tiek lietota minerālvate vai stikla vate. Pēc šī principa strādā visi paneļmāju ražotāji, taču var atšķirties paneļos izmantotie materiāli, to kvalitāte un pati sienu konstrukcija, izskats, paneļu rūpnieciskā komplektācija un arī cena. Nesošās konstrukcijas parasti izgatavo no skujkokiem — visbiežāk no egles vai priedes brusām. Viskvalitatīvākās ir līmētā koka brusas, kas mitruma svārstību ietekmē nevērpjas . Jumta konstrukcijām visbiežāk tiek lietotas rūpnieciski ražotas nagluplašu (NP) koka kopnes, kuras nodrošina iespēju izbūvēt lielākas telpas neveidojot iekšējās nesošās sienas. Ar nagluplašu tehnoloģijā ražotām kopnēm var pārsegt pat līdz 30m platas telpas, nelietojot papildus balstus. Dzīvojamo māju būvētāji ir iecienījuši tā sauktās mansarda kopnes, kuras uzstādot objektā tiek ātri iegūts vesels ēkas stāvs, kurš sevī ietver starpstāvu pārsegumu, vertikālās sienas un jumta konstrukciju, tā ietaupot papildus  līdzekļus šo atsevišķo daļu (pārseguma , sienu, jumta) izbūvei objektā uz vietas. Ir brīvi iespējamas visdažādākās jumta formas, kuras kuras ar tradicionālām metodēm izbūvēt praktiski nevar.

Pie koka paneļu māju priekšrocībām var minēt precizitāti - galveno elementu: sienu, starpstāvu pārsegumu un jumta lielizmēra konstrukciju izgatavošana notiek pēc precīza projekta ražošanas cehā, kur ražošanu neietekmē mainīgie laika apstākļi. Cehā tiek nodrošināta efektīva produkta kvalitātes kontrole. Otra priekšrocība ir laba siltumnoturība, ko sniedz paneļu vienmērīgā izolācija. Siltuma zuduma koeficients uz vienu koka paneļu mājas kvadrātmetru ir 1,8 reizes mazāks salīdzinot ar ķieģeļu mājām un 1,5 reizes mazāks salīdzinot ar keramzītbloku mājām. Ārsienu koka paneļa (ar ārējo apdari - dekoratīvie dēļi vai apmetums un iekšējo – ģipšakrtons) biezums ir ap 260 mm. Iekšsienu koka paneļa (ar ģipškartona apdari no abām pusēm) biezums ir 126 mm. Koka paneļu ēkas iespējams būvēt jebkurā gadalaikā, jo rūpnieciskā ražošana līdz minimumam ļauj samazināt dažādu klimatisko apstākļu ietekmi. To ārējai apdarei var izmantot koka dēlīšus, dekoratīvo apmetumu, ķieģeļu apdari u.c. Tomēr stiprības ziņā šīs ēkas nedaudz atpaliek no mūra mājām.(Tā nav tiesa – Skandināvijas valstīs būvē iīdz 5 stāviem )

Šādas ēkas tiek piedāvātas gan pēc individuāliem risinājumiem, gan pēc tipveida (katalogu) projektiem. Parasti tās ir viena līdz divarpus stāvu mājas, kas atšķiras pēc guļamistabu skaita, saimniecības telpu un garāžu novietojuma. Vidēji šādas rūpnieciski izgatavotas mājas cena bez iekšējās apdares ir aptuveni 200 – 300 Ls/ m².

Pasaulē ir pazīstami apmēram 240 tradicionālie guļbūvju celtniecības stili. Tie atšķiras tikai pēc baļķu formas un pakša (mājas stūra) veidošanas paņēmiena, kuru uzdevums ir būt iespējami vienkāršam, drošam, laika gaitā, kokam žūstot un mājai sēžoties, jānodrošina ēkā siltums un sausums. Mūsdienās guļbūves izgatavo vai nu amatnieciski vai rūpnieciski. Pirmajā gadījumā izmanto cirstos baļķus un visus darbus (baļķu mizošana, tēšana, būvdetaļu izgatavošanu) veic ar rokām un cirvi. Otrajā variantā baļķus virpo vai frēzē, rūpnieciski izgatavo citas detaļas un ēku samontē uz pirms tam sagatavotiem pamatiem. Rūpnieciski gatavoto guļbūves māju priekšrocība ir tā, ka ēku var samontēt dažu dienu laikā, neatkarīgi no laika apstākļiem, jo ēku samontē jau cehā, nevis brīvā dabā. Šādai ēkai nepieciešami precīzi baļķu garumi un mērījumi, jo būvlaukumā vairs korekcijas neveic. Tomēr rūpniecības procesā koks zaudē daļu sava dabiskuma, izturības, masas un pievilcības. Turpretī cirstai guļbūvei vajag vairāk laika, jo nav divu vienādu baļķu, katrs jāmontē atsevišķi, bet šāda guļbūve saglabā savu dabiskumu un oriģinalitāti.

Latvijā guļbūves visvairāk būvē no priedes un egles koka. Baļķu ārsienām ieteicams izmantot egles koksni, jo tā visilgāk saglabā dabisko krāsu. Priede pret atmosfēras iedarbību ir jutīgāka un ātrāk zilē, taču ar priedi ir vieglāk strādāt, tāpēc tās izmantošana ir lētāka.

Amatnieki parasti būvē guļbūves no cirstiem apaļkokiem, kantētiem vai virpotiem baļķiem. Cirstu apaļbaļķu guļbūve ir salīdzinoši dārgāka par rūpnieciski virpoto vai frēzēto baļķu mājām. Arī no koksnes izmantošanas viedokļa, lietderīgāk celt māju no apaļbaļķiem, izmantojot koku visā cēlumā, saglabājot zaru vietu izvirzījumus un citus pamanāmus virsmas nelīdzenumus. Kantētie baļķi bieži vien tiek izmantoti estētisku apsvērumu dēļ, lai ēka izskatītos kārtīgāka. Arī apdari šādai mājai veidot ir vieglāk. Kantētie baļķi var būt aptēsti ar cirvi vai apzāģēti no vienas vai divām pusēm.

Virpotie baļķi pēc formas atgādina parastos baļķus, bet ir precīzi apstrādāti. Visā garumā vienādi resni un vienādi gludi ar gatavu iefrēzētu kaķējumu (baļķa formai atbilstošs ieapaļš vai četrstūrains padziļinājums baļķī divu baļķu savienojuma vietā) un izveidotiem pakšu savienojumiem. Tos izgatavo no nežāvēta vai daļēji žāvēta koka, parasti no egles.

Cirstajām un virpotajām guļbūvēm izmanto līdz galam neizžāvētus baļķus. Apdzīvojot māju un regulāri to vēdinot, baļķi dabiski izžūst aptuveni piecos gados. Jāzina arī, ka guļbaļķu ēkas īpatnība ir tās pakāpeniska sēšanās, tāpēc virs durvīm un logiem jāatstāj spraugas.

Rūpnieciski gatavotajām guļbaļķu mājām izmanto parastos vai līmētos frēzbaļķus. Tie var būt kantaini vai kantaini ar noapaļotiem sāniem baļķu savienojumu vietā.. Atšķirībā no oriģinālajiem kantainajiem baļķiem, visiem frēzētajiem noapaļojums ir identisks, jo veidots mākslīgi, ar frēzi noņemot daļu koksnes. Lai māja nesēstos, to būvē no sausiem baļķiem. Šādā veidā celta ēka labi iederas arī pilsētā, jo vizuāli atgādina platiem dēļiem apšūtu koka statņu būvi. No līmētajiem frēzbaļķiem celta ēka vizuāli līdzinās cirstajai kantētu baļķu guļbūvei, jo ēkas konstrukcijās jūt koka masu. Šāda veida baļķiem siltumizolācijas spēja ir labāka nekā analoga biezuma nežāvētiem apaļkoksnes baļķiem, turklāt tie nedeformējas, jo līmētās konstrukcijas nodrošina augstāku stiprību.

Lai guļbūvē bez siltināšanas ziemā nesaltu, baļķu diametram vajadzētu būt vismaz 26-30 cm. Ja guļbūvi siltina no iekšpuses, mainās tās iekšējais mikroklimats, ja to dara no ārpuses, mainās tās vizuālais izskats un zūd jēga, kamdēļ izvēlēta guļbūve. Jo biezāks baļķis, jo tas ir izturīgāks pret pelējumu un kaitēkļiem, kā arī māja būs siltāka, jo koksne ir vairāk nobriedusi. Ja guļbūve nav paredzēta pastāvīgai dzīvošanai, pietiek ar 10-20 cm diametra baļķiem.

Guļbaļķu ēkas cenas ir atkarīgas gan no plānotā veida (amatnieku vai rūpniecisks darinājums), gan paredzamo darbu apjoma (ar vai bez apdares), materiālu cenas tirgū uttt. Protams, sertificēta amatnieka pakalpojumi maksās krietni dārgāk nekā rūpnieciski gatavoti tipveida projekti. Vidēji guļbaļķu ēkas izveide bez iekšējās apdares svārstās sākot no 350 Ls/ m².

Design: IINUU  



Top.LV
www.aig-familyhouses.eu